Kaspars : No neaprakstāma prieka līdz sāpju asarām

18.04.2009

Tūja, vieta, ar kuru saistās dažādas atmiņas un piedzīvojumi – no neaprakstāma prieka, līdz pat sāpju asarām, no vienreizējiem piedzīvojumiem, līdz pārdzīvojumiem sirds dziļumos. Ir grūti aprakstīt sajūtu, kas pārņem dzīvojot šādā nometnē, kur satiekas dažādi cilvēki ar dažādām interesēm, dažādākajām rakstura īpašībām un katrs ar savu skatījumu uz dzīvi. Tik raibā sabiedrībā ir ko nopūlēties ar saliedēšanu.

Bet lielākais atalgojums un prieks par padarīto darbu ir visa pasākuma beigās, kad dzirdi katra domas un iespaidus. Prieks, ka izdodas iemācīt respektēt otra cilvēka viedokli un apdomāt nepieciešamību strīdēties…

Spilgtāko atmiņu saraksts būtu garš. Ir piedzīvotas pāris vētras, kurās visi kļūst vēl saliedētāki un viens par otru rūpējas, reiz kāda nakts maiņa devās zagt lāpu (nakts dežurantu modrības simbolu) un beigās izrādījās, ka to ir zaguši paši sev:)

Piedzīvojumi nakts spēlēs, kad biju tā nomaskējies, ka mazais spīdinot ar kabatas lukturīti, uzkāpa virsū un vēl nesaprata, ka tur apakšā ir medījums, tik pamatīgi sabijās, kad lēcu augšā un jozu prom, ko kājas nes. Kā otrajā nometnē iesākās regbija spēlēšana, ar vienkāršu bumbas saspēli starp dažiem cilvēkiem, kur atradās kāds, kurš vēlējās bumbu atņemt, līdz spēle izvērsās par Saņ da regbiju ar metieniem, bet bez sitieniem un traumatiskiem nodarījumiem…

Gatavošanās katrai nometnei, kur divās dienās uz pļavas jāuzbūvē visa saimniecība pēc sanitārā un veterinārā dienesta prasībām.Nometnes laiks un vide ir pavisam cita, savādāka pasaule, kas ļauj sakārtot sevi un iekšējo pasaulīti. Tas ir pasākums, kam gatavojamies visa gada laikā. Man tā ir iespēja parādīt citiem skaidrāk to pasauli, kurā es dzīvoju visu laiku..

Kaspars Meļņikonis