TŪJA 17: Emociju klade
Savdabīgā treniņu filosofija
„Savdabīgā treniņu filozofija. Es noteikti rakstīšu dīvaini, bet neko darīt.…Viss sākās ar to, ka tev nav ko šķietami darīt, vai arī tu pavadi savu laiku pie datora vai televizora. Vecāki vai tu ir izlēmuši mainīt mazliet
rutīnu un tu iekārtojies U – šū vai kādā citā austrumu cīņas mākslas skolā. Protams nebija paticis arī tas, ka
lielākie skolas/klases biedri apcēla un lika justies nožēlojami, mazākam. Pirmais treniņš, tev liekas, ka tu nekā nesaproti no nekā, bet tik un tā iemācījies pareizi nostāties cīņas stājā. Mudina tev garīgi un fiziski darboties arī mājās vēl.
Pamazām tu sāc ar laiku saprast, lai cik smagi trenētos, vieglāk nekļūs, jo izdarīt tu varēsi vairāk un to arī no tevis prasīs, arī jocīga lieta liksies attīstoties tavām garīgajām un fiziskajām praksēm, pielietot tev tās gribēsies arvien mazāk, bet galvā tik un tā daudziem mājo doma par to cik viņi īstenībā varētu viņam riktīgi sadot, ko viņš man, bet diemžēl tad ja tu realizē tas domas, tad praktiski tu arī neko neesi iemācījies (protams ir daži treneri un dažādas mācības, bet kopumā)
Turpinājums sekos…..
Komentāru otrā pusē ja var lūdzu….”
Dzeja
„Uz jūru, uz jūru,
Kur kaijas sauc,
Kas cits gan mums paliek,
Kad nekā cita vairs nav?
Kur citur, lai dvēselei
Pārdzimt ļauj,
Kā tik pie jūras,
Kas dvēseli skauj?
TAGADNE
„Es neteiktu, ka ikdienas dzīvē es nedzīvoju tagadnē. Tieši otrādi, es pat ļoti cenšos dzīvot katrā konkrētajā mirklī, bet tomēr nenovēršamas ir domas par kaut ko nākotnē, par kaut ko pagātnē, kaut kā gaidīšana, sapņošana par kaut ko un viss pārējais. Bet šeit Tūjā… es vienu vakaru sēdēju un vēros uz jūru un sapratu, ka nekad līdz šim savā dzīvē es neesmu jutusies tik ļoti tagad kā šeit. Un tā sajūta, ka tu tiešām esi tikai tagad un baudi tikai un vienīgi katru tobrīd esošo mirkli ir tik skaista! Man patiešām asaras nobira. Šī sa-
jūta mani pavada visu nometnes laiku, un ne brīdi es neesmu domājusi kaut ko tādu kā: „Kad tas beigsies?”,
„Kaut tas ātrāk beigtos!”, „Kad būs pusdienas?” vai kaut ko tamlīdzīgu. Pat treniņos, kad ir diezgan grūti nē. Es vēlos kaut ar šo tagadnes sajūtu varētu dzīvot it visu savu dzīvi. Šis konkrētais mirklis tomēr ir lielākais dārgums, kas mums ir, un kā bija rakstīts uz kādas apsveikuma kartiņas (apmēram), ka dzīvē ir divi brīži, kuros tu neko nevari darīt – pagātne un nākotne. Tātad paliek tikai tagadne.
Un vēl, protams, ir tā skaistā sajūta, ka šī ir vienīgā pasaule visā izplatījumā – mūsu pasaule ar visu to labo un bez visa tā ne tik labā. Sajūta, ka es te mūžīgi šādi esmu dzīvojusi un mūžīgi dzīvošu. Ja godīgi, man galvā gandrīz nav domu par ārpasauli.
Un tas ir tik labi! Un cilvēki
šeit ir tik skaisti! Paldies visiem un visam!
Paldies par TAGADNI!”
CACAS
„Laiks paskrēja tik ātri. Uzskatu, ka nometne ir izdevusies. Bet dažas lietas baigi nobesīja.
Kā piemēram sīkās CaCas :@ un vēl viena meitene. Ne visi var iet šajā nometnē. Tas ir atkarīgs no cilvēka, cik daudz viņš ir gatavs saņemt un cik dot. Šogad man dikti gribās uz mājām un pietrūkst mīļie, bet es zinu, kad tikšu atpakaļ uz mājām, man pietrūks nometne. Šajā nometnē es vēlējos atbrīvoties, izrauties
no ikdienas (ārpasaules), bet nezinu vai tas ir īsti izdevies.
Patīk, ka ir jautri cilvēki, ir piedzīvota liela jautrība. Bet ir arī izmaiņas draugu lokā, redzu ka
Dažiem cilvēkiem nav vēlama mana klātbūtne, īstenībā pateicoties viņām esmu satikusi, iepazinusi
daudz jaunu draugu, cenšos vairāk uzturēties citu sabiedrībā. No vienas puses liels paldies.
Viņu uzvedība ir likusi man par daudzko padomāt.
Ceru, ka nākošgad būs tikpat daudz cilvēku, tikpat jautri un mīļi cilvēki.”
Special for Kaspars!
„Special for Kaspars! Es gribētu tādu auru kāda ir Tev. Tādu enerģijas lauku. Tādu spēju saistīt cilvēkus un to īpašo enerģiju vietai, kurā Tu atrodies. Es nezinu, vai šāda nometne vispār varētu izdoties bez Tevis.
Cilvēki manā dzīvē allaž ir dāvana. Iepazīties ar Tevi bija viena no lielākajām dāvanām manā līdzšinējā dzīvē. Tu tiešām esi maģisks cilvēks, un tāpēc man ir jo īpašs prieks dzirdēt Tavas domas! Un mūsu laikā pasaule patiešām nekļūs sabojāta galīgi kaut vai tikai tāpēc, ka ir tādi cilvēki kā Tu! Un man
šķiet, ka Tev piemīt spēja saprasties ar jebkuru, spēja, kādu arī es sev vēlētos. Tavā klātbūtnē cilvēki mainās. Viņi kļūst labāki. Es bieži atzīstos mīlestībā. Es domāju mīlestībā pret cilvēku. Mīlestības nekad nevar būt par daudz, un tāpēc es cenšos bieži atzīties mīlestībā pret cilvēku, ja es viņu jūtu
(es tikai nezinu, vai parasti kāds saprot). Es atzīstos arī šoreiz!”
Patika-nepatika…
„Šī ir nometnes pēdējā diena. Žēl, ka vairāk nebūs nakts-spēle. Nometne pagāja ļoti ātri.
Liekas, ka tagad ir tikai trešā diena. Man ļoti patika treniņi ar Arču. Man daļēji patika mači. Ieguvu trešo vietu, bet šis tas „negāja”. Man patika brīvajā laikā iet uz veikalu, bet nepatika tas, ka ātri beidzās nauda. Patika spēlēt regbiju, volejbolu. Patika pildīt uzdevumus. Patika nometnes gaisotne. Nepatika tas, ka
nevarēja pietiekami ilgi peldēties. Patika skrējiens uz ragu, sparingi, ēdināšana, sporta ušu treniņi un skatīties filmas. Ceru, ka braukšu arī nākamgad.
5.08.2008 16:29”
Naktsspēles noteikumi ir d..īli
„Naktsspēles noteikumi ir d..īli. Tas ir pilnīgs sviests, ka sīkajam pieskaroties, esmu
noķerts. Būtu zinājis to sākumā, vispār nebūtu spēlējis. Kas tā par vecuma diskrimināciju? Tā ir
pilnīgi garām spēlēt.”
Ātri paiet laiks…
„Ir jau pagājusi vairāk kā puse nometne. Žēl ka tik ātri paiet laiks. Esmu jau pieradis pie nometnes apstākļiem.
Negribētos braukt prom no nometnes jo te ir tik forši un jautri. Kad pagāšgad aizbraucu no nometnes likās
kad esmu pavisam citā gaisotnē. XD”
Daudz cilvēku…
„Man jau dikti patīk šī nometne, patīk šī gaisotne, draugi, draudzība, sastrādāšanās utt.
Gribētu pateikt lielu paldies trenerīšiem par superīgajiem treniņiem.
Dažreiz uznāk bēdīgi brīži, kad pietrūkst mīļo un krīt uz nerviem sīko tracinošā uzvedība,
bet šie cilvēki, draugi palīdz savākties un pasmaidīt tad, kad pat neticās ka to varētu izdarīt. Paldies
jums par to.
Ļoti īpatnēji ir uzturēties šai nometnē, jo šo- gad ir ļoti daudz cilvēku, citus gadus tik
daudz nav bijis, bet īstenībā ir kas jauns!:) Laiks iet ļoti ātri, aktivitātes pagaidām ir bijušas diezgan vieglas, bet patīkamas. Ceru, ka laiks paies ātri, bet no vienas puses es nemaz negribētu lai tā ir.”
Atgriezties gadu no gada
„Es vēl nespēju noticēt, ka jau esmu Tūjā, nemaz neticas, ka ir jau 6 diena, un ka vēl tik
nedaudz palicis. Kā nekā viens no vasaras gaidītākajiem notikumiem!
Ir jauki, un vnk vārdos neizsakāmi katru gadu atgriezties šajā vietā, un satikt visus šos cilvēkus.
Esmu izbaugījusi kā ir 1 gadu uz nometni neatbraukt. Vasaras beigās šķiet, ka kaut kas nav izdarīts!
Es vnk nevaru savā prātā beigt pateikties nometnes organizatoriem, tiem visiem, lai mums te būtu tik labi, kā tas ir pašlaik. es uzskatu, ka mēs katrs esam savādāki, taču nevajag, nevajag vainot citus pie tā, ka kaut kas nesanāk, vai nepatīk. Vnk vajag ļauties un sajust to, kas liek atgriezties šajā vietā gadu no gada! :)”
Forši
„Tīri forši ir šinī nometnē,jo var iepazīties arjaukiem un jautriemcilvēciņiem, kas izpalīdz.Pirmo reizi esmu šeit, bet rodas iespaids kad jaukuro gadu esmu šeit, joar visiem dalībniekiem esmujau iepazinusies… Pašasnometnes sākumā es domāju,ka nebūs jautri, jo īsties nepazinu nevienu, tikaitrīs cilvēkus, bet ar laiku(vienā dienā) es iepazinu sevi drusku vairāk, jo nevienscilvēks sevi daudz nezin, jokatrs mainās… Man patīkšī nometne kaut gan es šeitesmu pirmo reizi un pirmodienu. Mūsu treneris Kaspars ir jautrs, bet dažreiz stingrs,bet kurš gan tāds nav???.×D”
Grūti, ja tīšām slēpies…
„Ir forši, ka nometnē visi ir daudz maz pozitīvi un draudzīgi. Protams, daži nejūtas piederīgi nometnei, kā jau parasti, bet tur īsti nevar saprast iemeslu. Man jau šķiet, ka ir grūti sadraudzēties ar citiem, ja pie katras izdevības Tu pazūdi savā teltī un tīšām slēpies no citiem. Bet vēl interesantāk ir tas, kad paziņo, ka šeit visi ir nedraudzīgi. Man šķiet, ka šādiem cilvēkiem vienmēr ir grūti komunicēt ar citiem un viņi parasti ieņem cietēju lomu, kurā jūtas labi.
Liels prieks par pārējiem, kuri ir atraduši savu vietu un savas intereses nometnē. Par garlaicību sūdzēties var, ja pašam negribās neko darīt. Šeit lielākā daļa cilvēku ir aktīvi un darboties griboši. Paldies Jums par to Paldies treneriem, kuri strādā ar pilnu atdevi nometnē un izbauda šejienes laiku. Slodze ir pamatīga, bet prieks vienmēr ir lielāks par padarīto un sasniegto.
Ceru, ka visa nometne paies tik pat pozitīvā gaisotnē! ;)”
Kosmētika nometnei nav paredzēta..
„Hmm nu tagad jau ir pagājusi Tūjas 3. diena un jūtos tīri norm. Ātrāk vienīgi gribas mājās jo neesmu pieradusi dzīvot piem, teltī un tādā nekārtībā.:D ā un man vēl tagad nav telefons….:G (saplīsa)
Hmm nu man liekas ka šeit Tūjā cilvēki ir pārāk Nedraudzīgi, tāpē gribās Ātrāk mājās. Ā un vēl esmu
kā Šmitos, jo kosmētika un t.t. tā nometnei nav piemērota…”
Paldies!
„P.S. Tiešām patika šī nometne,iemācījos daudzko jaunu un ieguvu pieredzi. Paldies Kasparam par šo iespēju. :p Cerams, ka nākamgadatkal tiksimies. J”
Pirts!
„Man šī nometne patīk pagaidām, jo tajā ir interesanti uzdevumi un treniņi. Treneri ir ļoti labi. Nespēju sagaidīt atkal kārtējo pirti, jo šodien pirts bija ļoti forša es viņu novērtēju uz 10. Es nespēju sagaidīt pēdējo grūto trešdienas rīta treniņu.
02.08.08. Plkst. 00:41”
Pietrūkst mīļie
„Čavii man ļoti patīk šajā nometnē dažreiz gan ir ļoti garlaicīgi un dažreiz ļoti neko negribas darīt treniņos bet dažreiz tie ļoti noder bet tagad man gribas mājās jo man pietrūkst visi mīļie”
Par dzīvi
„Es kaut ko vēl parakstītu, bet nav garīgā, visi mani kaitina, bet ir cilvēciņi daži, kas to nedara!!!
(Gribas pateikt tev, ka gribu tevi saprast) Varbūt gribas teikt, ka dzīve ir super, bet dažos brīžos teikt, ka
tā ir pēdējā vieta…”