TŪJA 24: Emociju klade (2015. gads)
“Paldies visiem trenerīšiem par palīdzību. Paldies trenerīšiem par nometni.”
“Šī nometne ir interesanta, jo var izkustēties!”
“Ir nu jau 5. Diena, bet vakar bija tikai sākums, vai ne?
Ir ļoti interesanti atgriezties atpakaļ, lai gan pagāšgad 70% cilvēku nebija man draugi un labi pret mani arī neizturējās - tad šogad visi, pilnībā citi grib ar mani draudzēties un man ļoti ļoti patīk šī gada nometnes gaisotne.
Laikam, ja gribi, lai citi pret tevi ir labi, tad tev ir jābūt labiem pret viņiem.
Man ļoti patīk kopības spēka uzdevumi, ir ļoti izaicinoši un grūti. Man patīk, jo šogad es jau vairāk iesaistos komandas darbā.
Treniņi ir vienkārši ne ne ne neizsakāmi interesanti un labi. Paldies, Miķeli! <3
Ēdiens ir labs, bet saldumus vajadzēja paņemt bišku vairāk…
Pašlaik ir naktsmaiņa (01:08) es rakstu, un man miegojas Paulis.”
“Čau! Es te tā sēžu un domāju par šo nometni. Šī ir labākā nometne, kurā esmu bijusi, taču ir dzan skumjas, jo šeit satiktos cilvējus iespējams vairs nekad nesatikšu.
Es vienmēr aizbraucu no šīs nometnes ar jaunām emocijām - gan labām, gan sliktām.
Sliktās rodas no pazaudētiem cilvēkiem un dažiem nenozīmīgiem sīkumiem.
Bet labā tomēr ir vairāk, jo šī nometne mani sagatavo jaunam gadam, kurš jāiztur bez šīs kopības sajūtas.
Šī nometne mani piepilda ar labām emocijām, kuras turēsies līdz nākamajam gadam.
Tūjas sajūta paliks, kaut arī pati Tūja būs tālu.”
“Otrdiena.
Ļoti laba diena. Daži brīži labi, daži ne tik labi.
Visbēdīgāk ir tad, kad draugi tevi pamet un atrod citus tavā vietā.
Domu aplis šodien bija ļoti saistošs, taču bija daudz par īsu.
Šodien iepazinu daudz jaunu cilvēku, atklāju viņu gan labās, gan sliktās īpašības.”
“Hei!
Jau labu laiku sežū un domāju, ko lai šeit ieraksta, jo nevar taču aizbraukt prom, šeit neko neierakstot.
Laikam rakstīt, ka man liels prieks, ka uz šejieni atbraucu, būtu lieki, jo nekad nav bijis citādāk. Kā jau vienmēr, Tūja nav likusi vilties. Šī ir vieta, kurā var smelties spēku un enerģiju, neuztraukties par ārpasauli un var vienkārši dzīvot šodienā. Mirklī.
Paliek skumīgi, ik pa laikam iedomājoties, ka drīz jau jāatgriežas ikdienas dzīvē. Taču iegūties spēki un doma, ka drīz jau atgriezīšos visas bēdīgās domas uzlabo.
Ā, un mazajiem klades piesārņotājiem 0 ja jums kāds cits ot nav teicis, es pateikšu - nav jauki citus aizskart. Mēs visi esam atšķirīgi, un ne vienmēr - tas, ka kāds neikļaujas pelēkajā masā, ir slikta lieta.
Cerams, ka satikšu jūs visus arī nākošgad!
Bučas.
Māra
