“1.diena. Jau pirmajā dienā bija daudz emocijas :D Iepazinos ar daudziem cilvēkiem, pabrīnos par daudzām lietām, paskaidroju, ieņirdzu. Var jau teikt, ka visa nometne būs jautra. Visi cilvēciņi tik iepatikās, pat negribas, lai pirmā diena beidzas. 😊 Ļoti patika peldēties, spēles un pasēdēšana pie ugunskura 😊 Paldies par labo 1.dienu!” 04.08.2017.

“Tūjas smarža, un sajūta tik ļoti paliek arvien sajūtamāka, arī pa visiem 6 gadiem kopā. Šodien tik daudz domāju, kā pa 6 gadiem izmainījās mana dzīve, citu dzīves, un es pati. Domāju par to, ka vairs mani nesauc par aprikozīti, bet par aprikozi :) Un tā jau dzīvē laikam jānotiek, bet, protams, ir vēl kur augt, un pēc kā sniegties.

Man ir prieks, ka trenneri nemainās šo gadu laikā. Var just, ka viņi šeit ir ar kādu mērķi - visus šos gadus. Es priecājos, ka viņi ir tik pozitīvi, un draudzīgi, domāju un ceru, ka tāda nometne kā tagad, būs arī pārējos gadus. Tūja pati par sevi ir ļoti noslēpumaina, aizraujoša, bet tajā pašā laikā mierīga, un skaista vieta.

Tūja ir maģiska… Tā asociējas ar dažādām sajūtām, jo pirmos gadus es tā nemaz īsti nebiju iejutusies tajā Tūjas garā. Drošivien, ka cilvēki neiedomātos mani šādi izliekot emocijas, bet katrs cilvēks vēlas izpausties, tikai to dara citādākā veidā. Es noteikti braukšu uz šo nometni, un neapstāšos. Tā ir kā atkarība.”

Laikam rakstīt, ka man liels prieks, ka uz šejieni atbraucu, būtu lieki, jo nekad nav bijis citādāk. Kā jau vienmēr, Tūja nav likusi vilties. Šī ir vieta, kurā var smelties spēku un enerģiju, neuztraukties par ārpasauli un var vienkārši dzīvot šodienā. Mirklī.

Paliek skumīgi, ik pa laikam iedomājoties, ka drīz jau jāatgriežas ikdienas dzīvē. Taču iegūties spēki un doma, ka drīz jau atgriezīšos visas bēdīgās domas uzlabo.

Atzīšos, no rīta es nevēlējos braukt uz nometni, jo pavadīju laiku ar draugiem un radiem. Tagad es saprotu, ka reizēm nepieciešamas pārmaiņas.

Dzīve dod iespējas. Tūjā, tieši šajā nometnē mēs varam šīs iespējas izmantot.

Tiesa, arī tiesa tiek spiesta, jo ne gluži viss ir jauks un pūkains un nenāk ar bezmaksas salčuku. Tiesa ne vienmēr. Tiesa.

Uz 2 nedēļām pilnībā atslēgties no ārējās pasaules un būt nometnē pie jūras. Tas nebija dīvaini, dīvaini ir atgriezties atpakaļ ikdienā. Āra dzīve un daba nebija sveši, pateicoties skautu gaitām. Nometne "Atklāj sevi" - sauciens un izaicinājums mesties atpakaļ nometņu dzīvē, šoreiz no organizatoriskās puses.

Esmu piedalījies nometnē kādus piecus gadus. Vienmēr mīlu perfektos vasaras laikapstākļus, bet ne vienmēr ir tikai saulains un silts. Kad līst lietus ejam treniņos vai turpinām savu “ierasto” dienas ritmu, un šīs dienas tomēr atceros visvairāk. Tādās dienās ļoti patīkami nonākt līdz pusdienām, jo visa nometne slēpjas no lietus zem lielā, zilā plēves jumta. Šīs 10 min pirms pusdienām man ir ļoti palikušas atmiņās. Visi salījuši, nedaudz nosaluši, bet priekpilni ar smaidu sejās runājas un jokojas. Šādos brīžos es jūtos kā ģimenē. Visi tevi pieņem un saprot, pat tad ja esi nosalis vai bēdīgs slapjā, aukstā dienā.

Nav tāda viena lieta kas tieši ir bijusi ietekmēta mana dzīvē nometnes dēļ. Nometne vienkārši liek izprast dažādas lietas manā dzīve.

Tā ir cita pasaule, pilnīgi atdalīta no reālās. Tur ir viss daudz vieglāks un daudz smagāks tajā pašā laikā: smagāks, jo tā atmosfēra liek daudz domāt par to, kas notiek mūsu dzīves, par problēmām, ar kuram saskaramies, bet par kurām nevēlamies runāt atklāti, tas viss nāk vaļā nometnē; vieglāks, jo, lai ir šie grūtie pārdomu brīži, vienmēr ir vēl daudzi dalībnieki, kuriem ir tieši tādi paši, kuri tevi sagaidīs ar plašu smaidu un siltu apskāvienu, liekot justies pieņemtam un sadzirdētam.

Pirmo reizi, kad biju nometnē 'Atklāj sevi', Kaspars mani pieaicināja tikai kā radošās grupiņas nodarbību vadītāju. Uzreiz jau sapratu cik fantastiska ir vide un cik vērtīgas dzīves lietas nometne dod dalībniekiem un nešauboties iesaistījos kolektīvā un citās nometnes nodarbības. Zināju, ka noteikti vēlēšos atgriezties atkal. Atrasties nometnē ir kā atrasties citā pasaulē uz 2 nedēļām. Tā noņem tādu kā masku no tevis un no pārējiem un atļauj būt neviltoti pašam. Rodas sajūta, ka atbrīvojies no visādiem ikdienas piesārņojumiem, izkāp no skrejamā riteņa un tiešām apskaties kas notiek gan tev apkārt gan arī ar tevi pašu. Es nezinu vai jebkad esmu bijusi citā vietā kur cilvēki savā starpā ir tik ļoti draudzīgi, izpalīdzīgi un patiesi viens pret otru.

Atklāj-sevi” komandu es iepazinu pirms vairāk kā 10 gadiem, kad strādājot ar jauniešiem, uzaicināju viņus kļūt par daļu no manis īstenotās nometnes satura un iemīlējos viņu pamatīgumā, aizrautībā, dedzībā un uzticamībā. Un nevis tikai tāpēc, ka viņi paši tādi bija, bet gan tāpēc, ka viņi spēja izveidot neredzamu lauku virs mums, kurā bija tik droši un omulīgi, lai arī izaicinoši, ka šī jauniešu grupa izmainījās ļoti īsā laika sprīdī un no svešiniekiem kļuva par vienas komandas spēlētājiem. Un toreiz es nodomāju, ka es būtu ļoti laimīga un pateicīga, ja reiz es varētu kļūtu par vienu no viņiem… 

Absolvēju Rīgas Valsts 1. ģimnāziju ar vidējo atzīmi 9.5, un drīz pabeigšu studijas izcilajā Tamperes universitātē, Somijā. Pašlaik esmu skrējējs Latvijas orientēšanās izlasē kā arī vienā no spēcīgākajām orientēšanās komandām Somijā. Esmu apceļojis gandrīz visas Eiropas valstis, piedalījies pasaules čempionātā Rubika kuba likšanā, izlasījis simtiem grāmatas, esmu nominēts sociālo mediju influenceris, uzvarējis U20 Latvijas čempionātu maratonā, un, strādājot par saules paneļu tehnisko projektētāju, cenšos veidot pasauli par tīrāku vietu. 

Lielu daļu no šī nebūtu bijis iespējams izdarīt, ja es nebūtu pašpārliecināts un nosvērts jaunietis, kas nebaidās no izaicinājumiem un sevis izzināšanas. Gribu ticēt, ka šie vitāli svarīgie personības raksturi veidojušies “Atklāj Sevi” nometnes laikā.

Nesen atnāca atklāsme, ka gandrīz puse dzīves ir pagājusi kopš pirmo reizi spēru kāju nometnē un ceturtdaļa kopš ir būts tās aizkulisēs. Kādā nesenākā sapulcē šogad panesās saruna par to, kas tad aicina cilvēkus atgriezties un braukt 9 gadus pēc kārtas, un Helmis diezgan tieši uzdeva jautājumu, kas skanēja līdzīgi kā “Kāpēc tu pati tagad atgriezies uz nometni katru gadu?”. Jautājums aizķērās, un atbildi es vēl joprojām ļoti skaidri noformulēt, laikam, nespēju.

Mans stāsts ar “Atklāj sevi” sākās, kad ģimnāzijas laikā pēc gada pauzes meklēju iespēju turpināt austrumu cīņas Siguldā.

Šie treniņi mani ļoti uzrunāja, jo bija daudz plastikāki un ikdienā noderīgāki kā taekwondo. Ļoti izbaudīju bezdomu stāvokli, kāds bija pēc Ušū nodarbībām.

Tajā laikā notika gan audzēkņu salidojumi, gan arī nometnes. Kad pirmo reizi pieteicos uz nometni, jau uzreiz ar vienu kāju biju nometnes otrā pusē, palīdzot ar visādiem darbiņiem.

Mans ceļš uz nometni iesākās daudzus gadus atpakaļ, kad sāku apmeklēt U ŠŪ Saņ-da treniņus. Diemžēl līdz manai pirmajai nometnei bija jāgaida labs laiciņš (~5gadi). Pirmajā gadā es sapratu, ka daudz esmu palaidis garām, jo tās lietas, ko var piedzīvot, un iegūt nometnē nevar dabūt citur.

Atklāj sevi nometnes man pašam ir nemitīgs izaugsmes dzinulis. Domājams, ka man pašam šīs nometnes ir devušas visvairāk gan pieredzes, gan izaugsmes formā. Ir svarīgi, lai tā nav rutīna man un visu laiku ir jādomā par kādām inovācijām, jāseko līdzi jauniešu aktualitātēm un jāiet līdzi laikam, lai piedāvātu tieši šodien nepieciešamo un tieši aktuālam vecuma jaunietim.

18.04.2009

Tūja, vieta, ar kuru saistās dažādas atmiņas un piedzīvojumi – no neaprakstāma prieka, līdz pat sāpju asarām, no vienreizējiem piedzīvojumiem, līdz pārdzīvojumiem sirds dziļumos. Ir grūti aprakstīt sajūtu, kas pārņem dzīvojot šādā nometnē, kur satiekas dažādi cilvēki ar dažādām interesēm, dažādākajām rakstura īpašībām un katrs ar savu skatījumu uz dzīvi. Tik raibā sabiedrībā ir ko nopūlēties ar saliedēšanu.

22.08.2012

Jau kļuvusi par tradīciju, ka Nometne katru gadu sagaida īpašu viesi. Šogad īpašais viesis bija dziesminieks Imants Daksis.

30.08.2012

Ceturtdiena, 2. augusts

Naktī uzbrukums nometnei. Zaudējumu nav. Ir nelieli tehniski bojājumi nometnes aizsardzības sistēmā. Izteikts rājiens sunim Šērai par neriešanu.

_____________________________

Otrdiena, 30. jūlijs

Dažas minūtes pirms pusdienām… Un atkal Kaspars bļauj…

Jāiet!