Dainas stāsts: "Katrs mazais dalībnieks savā ikdienā dalās ar pieredzēto savā ģimenē un tādēļ ir arvien liels prieks redzēt gadu no gada dalībniekus atgriežamies."

Mans stāsts ar “Atklāj sevi” sākās, kad ģimnāzijas laikā pēc gada pauzes meklēju iespēju turpināt austrumu cīņas Siguldā.

Šie treniņi mani ļoti uzrunāja, jo bija daudz plastikāki un ikdienā noderīgāki kā taekwondo. Ļoti izbaudīju bezdomu stāvokli, kāds bija pēc Ušū nodarbībām.

Tajā laikā notika gan audzēkņu salidojumi, gan arī nometnes. Kad pirmo reizi pieteicos uz nometni, jau uzreiz ar vienu kāju biju nometnes otrā pusē, palīdzot ar visādiem darbiņiem.

Sajūta, kāda bija pēc nometnes atgriežoties ikdienā, sākumā ļoti izbrīnīja – it kā tev būtu galva pārrestartēta, kad mazās problēmas neķēra, un viegli varēju dzīvot ar brīvu galvu vismaz nedēļu vēl pēc nometnes.

Iesaistīšanās nometnē notika ar vēlmi dot dalībniekiem to, kas man palīdzēja. Ļoti patika piedalīties domu apļos, tajā laikā vairāk gan kā klausītājam. Arī uzdevumi palikuši siltā atmiņā ar domu, ka tas nav iespējams līdz tomēr tā paveikšanai!

Dzīve nometnē ir devusi dziļāku izpratni gan par sevi, gan par dzīvi kopumā, caur izaicinājumiem, dziļām sarunām pie ugunskura vai kur citur.

Šobrīd jau kā ikgadējai trenerītei man ir prieks skatīties kā dalībnieki aug un mainās nometnes laikā, redzu kā veidojas ciešas attiecības, sadarbība un atbalsts.

Es šobrīd darbojos vairāk ar jaunākajiem dalībniekiem, jo šis vecums mani šajā brīdī saista ar to, ka bērniem ir izteikts es, un viņiem visu gribās paveikt pašiem pa sevi. Kopējos uzdevumos viņi saprot citu cilvēku svarīgumu un mācās sadarboties, lai varētu paveikt uzdoto, to ir ļoti interesanti vērot, pārrunāt un redzēt progresu nometnes laikā.

Pēc savām meitām redzu, kā viņas ikdienas solī izmanto nometnē pieredzēto caur spēlēm, taisa viena otrai uzdevumus, vai dodas pārgājienos, tāpat ik pa laikam atstāsta kādu notikumu, kas palicis atmiņā no pieredzētā, un ar nepacietību gaida nākošo nometni. Tas man liek saprast, ka katrs mazais dalībnieks savā ikdienā dalās ar pieredzēto savā ģimenē un tādēļ ir arvien liels prieks redzēt gadu no gada dalībniekus atgriežamies.

Nometne ir piepildīta ar dažādiem izaicinājumiem un dalībniekiem ir iespēja paņemt sev tik cik viņi tajā brīdī var. Protams ir brīži, kad tikai pēc nometnes nāk atklāsmes par pārrunāto vai piedzīvoto. 10 diennaktis šķiet ilgs laiks, bet parasti tomēr paskrien diezgan ātri un iegūtais arī man pēc nometnes, tā teikt, gremojas, rodas jaunas idejas, ko kā pamainīt vai ko jaunu ieviest nākošajam gadam.